Kas ir jezuīti?

Jēzus Sadraudzība (latīniski: Societas Jesu, saīsinājums SJ) jeb Jezuītu ordenis ir vīriešu ordenis Romas katoļu Baznīcā, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domu biedru grupas Ignācija no Lojolas vadībā. Ordeņa moto: Viss lielākam Dieva godam. Ordeņa mērķis ir sludināt Dievu, dodoties misijās.

Pāvests Francisks, raksturodams misiju darbu mūsdienās, uzsver, ka misijas ir gan ģeogrāfiskās, gan arī sabiedriskās sfēras, kur vēl jāpasludina Evaņģēlijs. Jezuīti ir īpaši aicināti doties pie tiem un tur, kur citi nevar vai nevēlas iet. Viņu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem viņu konkrētajā vidē un apstākļos atklāt Dieva klātbūtni un darbību, tādā veidā atrodot dzīves jēgu un uzdevumu.

Mūsdienās jezuītu darbības misijai ir 4 galvenie vizieni:
garīgums: palīdzēt cilvēkiem atrast Jēzu un Viņam sekot;
atstumtie: būt līdzās cilvēkiem, kuri sabiedrībā tiek uzskatīti par mazvērtīgiem – nabagiem, vājajiem, atstumtajiem, veicināt taisnīgumu un izlīgšanu;
rūpes par kopīgajām mājām – Zemi;
jaunieši: iet kopā, veidojot cerības pilnu nākotni.

Saka, ka nav divu vienādu jezuītu. Kopējās misijas kontekstā, izvēloties konkrēto misiju ordenī, tiek ņemtas vērā un attīstītas katra jezuīta spējas un talanti, lai misiju darbs būtu pēc iespējas autentiskāks.

Ja Tu jūti aicinājumu ņem dalību jezuītu misijā vai kļūt par vienu no mums – esi vienmēr gaidīts!

Jezuītu vēsture

1521. gadā basku augstmanis un bruņinieks, Ignācijs no Lojolas, ārstēdamies pēc smaga ievainojuma kaujas laukā, piedzīvoja dziļu garīgu atgriešanos. Viņš radikāli mainīja savu dzīvi, pilnīgi veltīdams to Dievam. Ignācija dedzība saistīja un aizrāva vairākus viņa draugus. 1539. gadā viņi kopā nodibināja Jēzus Sadraudzību. Pēc gada to apstiprināja pāvests Pāvils III.

Jēzus Sadraudzības garīguma un darbības pamatā ir Ignācija garīgā pieredze, kuru viņš apkopoja tā sauktajos Garīgajos Vingrinājumos. Savā darbībā lielu uzmanību ordenis pievērš izglītībai: skolu un universitāšu dibināšanai un vadīšanai. Tāpat jezuīti darbojas kā garīgie vadītāji, kā arī zinātnes un kultūras sfērās.

Darba efektivitātes un straujās ordeņa izaugsmes dēļ vēstures gaitā par jezuītiem izplatījās dažādas leģendas un nostāsti. Jezuīti tika saukti par Vatikāna specdienestu, tiem tika piedēvēta viltība un liekulība, centieni panākt kontroli pār cilvēkiem.

Protams, laika gaitā ir tikušas pieļautas dažādas kļūdas. Tomēr lielākoties ordeņa darba efektivitāte balstās vienā no tā garīgajiem principiem – Magis jeb vairāk. Tas nozīmē, ka jezuīti cenšas visu darīt ar kvalitatīvi lielāku un pilnīgāku atdevi savu iespēju robežās. Cits Ignācija un jezuītu darbības princips ir atrast Dievu visā. Šī principa motivēti un vadīti, jezuīti nekad nav baidījušies no tā, kas šķietami svešs, nesaprotams, tāls, kā, piemēram, daži zinātnes jautājumi vēsturē vai bēgļu jautājums mūsdienās.

Jezuīti Latvijā: vēsture un mūsdienas

1582. gadā jezuīti ieradās Latvijas teritorijā. Jēzus biedrības darbība sniedzās pāri visai Latvijas teritorijai – viņi nonāca līdz pat vistālākajiem valsts nostūriem, dibinot misijas, skolas, veicot evaņģelizācijas un draudžu garīgās apkalpošanas darbu.

Kopš 2014. gada jezuītu ordenis ir atjaunojis savu pastavēšanu Latvijā. Jezuītu kopiena ir atvērusi sv. Pētera Fabera māju Rīgā. Atsaucoties uz arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča aicinājumu, ordeņa prioritāte Latvijā ir garīguma veicināšana, īpaši vadot rekolekcijas un sniedzot garīgo pavadīšanu. Savā misijā jezuīti sadarbojas ar Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsām un Kristīgās Dzīves kopienas locekļiem – lajiem, kuri dzīvo pēc ignāciskā garīguma principiem. Reizē jezuīti ir ļoti atvērti jebkurai sadarbībai, lai veicinātu sabiedrības izaugsmi un garīgo attīstību.